Latvijas hokeja muzejs
Sevis cienošai hokeja nācijai ir nepieciešams pilnvērtīgs, interaktīvs un funkcionāls Latvijas hokeja vēstures muzejs Rīgā. Pašmāju hokeja vēsturē ir krietns daudzums personību, notikumu un komandu, kas pārstāvējušas Latviju cauri laikiem, arī zem svešiem karogiem.
Lai ļaudis ne tikai aktīvi fanotu par pašreizējiem hokeja sasniegumiem, bet būtu zinoši par tiem, kas mūs tik tālu ir atveduši, Latvijas hokeja vēstures muzejs un slavas zāle ir fundamentāla nepieciešamība hokeja kultūras attīstībai.
Mērķis
Biedrība “Hokeja atbalstam” aktīvi strādā pie Latvijas hokeja muzeja, patlaban lūkojot pēc labākās lokācijas slavas zāles iekārtošanai. Plānots muzejā izvietot lielākos vēstures notikumus, dokumentētus ar fotogrāfijām un videomateriāliem, hokeja ekipējumu un tā attīstību cauri laikiem, kā arī interaktīvus risinājumus apmeklētājiem, kas vēlas iemēģināt savu roku ripas mešanā vārtos, vārtsarga ekipējuma pielaikošanā un citās izklaidējošās aktivitātēs.
Lai garantētu autentisku Latvijas hokeja vēstures pieredzi, apmeklējot muzeju, viens no biedrības plānu pamatelementiem ir hokeja veterānu nodarbināšana muzejā, kas ļautu vecajiem hokejistiem socializēties, nopelnīt un, pats svarīgākais, dalīties ar stāstiem par to, ko paši zina vislabāk, – hokeju.
1961. gads. Latvijas čempionāts. RER komanda.
1961./62. gads.
50. gadi. Daugavas stadions, PSRS čempionāts. Priekšplānā Germans Kurmelis, otrais vārtsargs pilnā ekipējumā Uldis Opits.
1989./90. gads. No ASV ciemos ieradies kādreizējais pirmskara Latvijas izlases kapteinis Leonīds Vedējs (Latvijas kreklā).
1989./90. gads. Spēle ar Polijas veterāniem.
1988./89. gads. Latvijas veterānu komanda pirms pirmā Pasaules čempionāta veterāniem.
1961./62. gads. Latvijas čempionāts, RER un RPI spēle (16. numurs – vārtsargs Uldis Opits).
1961./62. gads. Tiesneši Harijs Vītoliņš un Pēteris Ramans tiesā spēli starp RER un RPI.
50. gadi. PSRS čempionāts, RVR pret Elektrostaļ. Priekšplānā pa labi: Aleksejs Antonovs, aiz viņa Sergejs Bogdanovs RVR formā.
50. gadi.
Hokeja veterāni 1999. gadā. No kreisās: Eduards Kļaviņš, Uldis Opits, Zigvards Salcēvičs.